Foto: AP/Scanpix/LETA

NATO karavīri Ukrainā varētu nodrošināt atbalsta funkcijas un tas nekādā veidā nepārkāptu nevienu starptautisko likumu, intervijā Čehijas televīzijā pauda čehu prezidents Petrs Pavels.

Čehijas prezidents pasvītro, ka ir skaidri jānošķir karavīru dalība tiešās kaujas operācijās un atbalsta uzdevumos, kur NATO jau ir pieredze, intervijas saturu atstāsta portāls "Euractiv".

"Ir jāatceras, ka pēc Krimas aneksijas un daļas Donbasa okupācijas, kas, lai gan daudz mazākā mērogā nekā šodien, būtībā bija agresija, Ukrainas teritorijā darbojās NATO apmācību misija, kurā savulaik bija vairāk nekā 15 valstu un ap 1000 cilvēku," teica Pavels.

"No starptautisko tiesību un ANO Statūtu viedokļa nekas neliegtu NATO dalībvalstu karavīriem, kā arī civilajiem, piemēram, palīdzēt darbā Ukrainā," izceļ politiķis.

Uz jautājumu, vai viņš pats atbalstītu NATO karavīru iesaisti tiešos atbalsta uzdevumos Ukrainas teritorijā, Pavels nebija noraidošs.

"Es noteikti nenoraidītu diskusijas par šo jautājumu. Ja mēs varētu vienoties ar sabiedrotajiem, ka, piemēram, tā vietā, lai apmācītu ukraiņu karavīrus NATO dalībvalstu teritorijā un vestu tūkstošiem karavīru, teiksim, uz Poliju vai Čehiju, daudz saprātīgāk būtu transportēt dažus desmitus instruktoru uz Ukrainu un apmācīt ukraiņu karavīrus tur," prāto čehu prezidents.

Viņš arī atgādina, ka pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Maskava paziņoja, ka ikviens, kas sniegs palīdzību Ukrainai, būs leģitīms mērķis.

"Šodien mēs Ukrainai piegādājam ne tikai strēlnieku ieročus, mēs piegādājam tankus, drīz mēs varētu piegādāt lidmašīnas, mēs piegādājam vidēja darbības rādiusa spārnotās raķetes, bet nekāds uzbrukums NATO teritorijai nav noticis. Krievija labi zina, ka tas būtu daudz lielāka mēroga likumpārkāpums nekā tas, ko tā dara tagad," prāto Pavels, papildinot, ka Krievija apzinās NATO spēku.

Pavels uzskata, ka Rietumu sabiedrotajiem vajadzētu būt drosmīgiem aizstāvot savas darbības, jo palīdzība "apmācīt un uzturēt aprīkojumu suverēnā valstī nav karadarbība".

Čehijas prezidents 5. martā tikās ar Francijas līderi Emanuelu Makronu, kur preses konferencē jau pauda līdzīgu viedokli, ka karavīru apmācību misija Ukrainas teritorija nepārkāptu nekādus likumus.

Līdz ar to Pavels ir viens no retajiem Eiropas politiķiem, kas paudis atbalstu Makrona idejai par karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.

Vairāki Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir noraidījuši Makrona paziņojumus par iespējamo Rietumu karavīru izvietošanu Ukrainā, atgādina "Euractiv".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!