Šobrīd ķīmisko elementu periodiskajā tabulā ir 118 elementi. Bet tā, protams, nav akmenī cirsta un pabeigta "grāmata". Pēdējais tabulā iekļautais elements arī sintezēts samērā nesen – 2002. gadā. Nu, pētot tālus objektus kosmosā, zinātnieki spriež – daži no tiem varētu būt veidoti no periodiskajā tabulā neiekļautiem, ļoti blīviem ķīmiskajiem elementiem.
Nupat fizikai veltītā zinātniskajā izdevumā "The European Physical Journal Plus" publicēts pētījums, kur uzmanība pievērsa asteroīdam "33 Polyhymnia". To atklāja jau 1854. gadā, taču vairāk nekā 150 gadus asteroīds turpina slēpt no astronomiem savu sastāvu.
Daži no asteroīdiem ir blīvi. Pat tik blīvi, ka ar mums zināmajiem ķīmiskajiem elementiem to masu izskaidrot ir grūti. Viens no šādiem objektiem, ko angliski apzīmē ar abreviatūru CUDO ("Compact Ultradense Object" jeb "kompakti, ārkārtīgi blīvi objekti") ir arī "33 Polyhmnia". 2012. gadā, mērot šī asteroīda gravitācijas ietekmi uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem, astronoms Benuā Karī aplēsa objekta masu – (6,20±0,74)x1018 kilogrami. Ņemot vērā asteroīda diametru – 54 kilometrus –, tā blīvumam jābūt ārkārtīgi lielam – apmēram 75 gramiem (plus vai mīnus 9,7 grami) uz kubikcentimetru.
Visblīvākais dabā sastopamais un stabilais metāls ir osmijs, un tā blīvums ir nepilni 23 grami uz kubikcentimetru. Redzat problēmu?
Ar mums zināmajiem ķīmiskajiem elementiem tik liels blīvums īsti nav iespējams, tāpēc Karī veiktos masas aprēķinus (un šis nav vienīgais piemērs) uztvēra ar pamatotu skepsi. Ņemot vērā to, ka kosmiskos mērogos 54 kilometrus liels objekts nekas dižs nav, tā gravitācijas ietekmi uz citiem ķermeņiem izmērīt ir ļoti grūti, kas var novest pie greiziem rezultātiem. Piemēram, Karī aplēses par asteroīdu "675 Ludmilla" liecināja, ka tā blīvums arī pārsniedz 70 gramus uz kubikcentimetru, savukārt vairākus gadus vēlāk veikti aprēķini piedāvāja jau daudz ticamāku rādītāju – ap četriem gramiem uz kubikcentimetru.
Bet, ja nu ne visi Karī veiktie aprēķini ir greizi? Tā kā neviens recenzēts pētījums pēdējo desmit gadu laikā nav atkārtojis viņa rezultātus par "33 Polyhymnia" masu, šāda varbūtība nav liela. Taču argumenta pēc iztēlosimies, ka Karī nekļūdījās, un šis asteroīds tiešām ir neticami blīvs. Kā tas būtu iespējams?
Arizonas Unviersitātes pētnieki modelēja scenārijus, no cik blīviem elementiem būtu jāsastāv šim asteroīdam, lai sasniegtu tādu masu. Atbilde – nepieciešami elementi, kādu šobrīd periodiskajā tabulā nav.
"Lūkojoties uz elementiem, kas ir periodiskajā tabulā, nav atrodami šādi kandidāti ar gana lielu blīvumu, lai izskaidrotu tik lielu masu," raksta vietne "IFLScience". Tomēr no praksē novērotā pārceļoties uz teorētisku dimensiju, var runāt par elementiem ar atomskaitli kaut kur ap 164, kas "pēc mūsu prognozēm būtu pieņemami kandidāti ar blīvumu robežās no 36 līdz 68,4 gramiem uz kubikcentimetru," spriež darba autori. "Ja šādi elementi būtu gana stabili, tie varētu eksistēt tādu asteroīdu kā "33 Polyhymnia" kodolos un izskaidrot tik lielu masu," skaidro Arizonas Universitātes fiziķu komanda.
Tikai vēlreiz atgādinājums – tas tad, ja šī objekta masa tiešām ir tik liela, kā daži uzskata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
