Influenceri un viņu meli: daļai tas sanāk neapzināti

Influenceru veidots saturs ir kļuvis par būtisku ikdienu ikvienam sociālo tīklu lietotājam. Daļa, veidojot savu stāstu, maldina sekotājus. Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs stāsta, ka lielākais risks šajā ziņā rodas, jo formāts prasa, ka "sarežģīta informācija ir jāapkopo vienkārši, emocionāli, interesanti un aizraujoši, tā pazaudējot kādas nianses". Tāpēc, lai gan Latvijā ir izskanējuši vairāki tīši maldināšanas gadījumi, ne vienmēr maldināšana ir apzināta. Kā to atpazīt un kā neuzķerties?

Maldina daudzi un daudz

Lai dotu priekšstatu par maldināšanas apmēriem, Hiršs norāda uz "PlushCare" pētījumu, kurā secināts, ka simts populārākie veselības tematikas "TikTok" video ir maldinoši un aptuveni 10 procenti pat kaitīgi. Pētījumā arī secināts, ka pat "84 procenti garīgās veselības ieteikumu "TikTok" ir maldinoši un 14 procenti videoklipu ietver saturu, kas varētu būt potenciāli kaitīgs".

Latvijā līdz šim līdzvērtīgu vietēja mēroga pētījumu nav, bet pastāv atsevišķi centieni iezīmēt šajā jomā pastāvošās problēmas. Piemēram, "Instagram" profils "Ietekmele" pēta un analizē influenceres un uzņēmējas Elīnas Didrihsones publicēto saturu, izceļot maldināšanas gadījumus tajos. Didrihsone ir ļoti aktīva gan "Instagram" stāstiņos, gan ierakstos. Savulaik podkāstā "Saruna par jūtīgām tēmām" uzņēmēja stāstīja, ka pīpēšana viņai ir sarkanā līnija – sieviete esot kategoriski pret to. Tikmēr viņas "Instagram" profilā var redzēt pretējo – vairākos video un fotogrāfijās viņa redzama, lietojot elektriskās cigaretes. Citā gadījumā viņa stāstiņā apgalvoja, ka Parīzē par 15 minūšu braucienu ar taksi samaksājusi 80 eiro, lai gan pašas publicētajā čekā bijis skaidri redzams, ka brauciens ildzis gandrīz stundu. Vai tā ir apzināta maldināšana? Jautājot pašai uzņēmējai Didrihsonei, viņa atteicās komentēt. "Nebūs aktuāls šis piedāvājums," viņa atbildēja.